Mascha Kaleko: Ilgas pēc kaut kur citur
Vai jūtaties uzrunāti ar Masčas Kaleko dzejoļiem? Šī jūtīgā tekstu autore ar savu astoņrindnieku "Ilgas pēc citurienes" ir radījusi mūžīgu vārdu tēlu. Dzejoļa interpretācija ir emocionāls izaicinājums.
Vai zinājāt, ka Masha Kaleko tika saukta par "Kestneras sievieti"? Viņa nesasniedza Ēriha Kestnera izpratnes līmeni, bet viņas dzejoļi runā par dziļi cilvēcīgām jūtām un bieži vien ir pikanti ar lielu paš humoru. "Ilgas pēc citurienes" izceļas kā jūtīgs dzejas darbs, kas ir prātīgs un skaidrs no viņas darba.
Mascha Kaleko bija bezpajumtnieks
- Jūtīgā dzejas darba “Ilgas pēc citurienes” dzejnieks dzimis 1907. gadā tagadējās Polijas teritorijā. Divdesmitajos gados viņa kopā ar māti pārcēlās uz dzīvi Berlīnē, kur drīz tika uzņemta radošajā bohēmiskajā lokā. Viņi satikās "Romanisches Café", kas ir tikšanās vieta mākslai un literatūra bija un kur Mascha Kaleko iepazina Ringelnatz, Tucholsky un Erich Kästner.
- 1938. gadā, kad viņa jau bija precējusies ar savu otro vīru Hemjo Vinaveru, viņai nācās stāties pretī nacistiem kā ebrejam. bēg uz Ņujorku, kur viņi uztur ģimeni virs ūdens ar reklāmas kopiju un nelieliem avīžu rakstiem notika. Viņa paņēma Amerikas pilsonību, bet nekad nepārvarēja savas mājas zaudēšanu Vācija.
- Arī vienīgā dēla Stīvena agrīnā nāve bija likteņa trieciens, ar kuru viņa nespēja tikt galā visu savu dzīvi. Galu galā viņa kopā ar vīru pārcēlās uz Jeruzalemi, taču nespēja tur nostiprināties ne kulturāli, ne sociāli. Pēc vīra nāves 1973. gadā viņa aizbēga no izolācijas Izraēlā 1974. gadā uz Berlīni. Arī tur viņa jau bija izrausta no dzimtenes, un tad, kad viņa devās uz Šveici, šī bija viņas pēdējā pietura mājas meklējumos. Viņa nomira janvārī. 1975. gada janvārī Cīrihē no vēža.
Tulkošanas palīgs "Ilgas pēc citurienes"
- Masčas Kaleko dzejoli “Ilgas pēc citurienes” raksturo skaidrība un prātīgums.
- Dzejolis ir uzrakstīts kā astoņu rindu līnijpārvadātājs ar dažādiem skaitītājiem. Visā pasaulē nav konsekventas metrikas, daudzlīmeņu jambas, trocheae, daktili un anapasti mijas viens ar otru.
- Pirmajos divos pantos ir attēlots idilliskas mājas attēls, kurā aromātiski āboli un sprakšķošs kamīns izstaro komforta sajūtu.
- Tūlīt pēc tam, trešajā un ceturtajā pantā, tiek aprakstīta ārpuse, kas vilina ar klejojošu gaisu un piedzīvojumiem kā pretpunktu acīmredzami pazīstamajām mājām.
- Piektajā un sestajā pantā Maša Kaleko atkārto savu dzīves pieredzi, norādot, ka ilgas nekad nevar izvairīties. septītajā un astotajā pantā ir uzsvērts, ka ilgas ir vienlīdz grūti panesamas, kad cilvēks alkst pēc iekšpuses un ārpuses pēc iekšpuses.
- Masča Kaleko dzejas “citur” pārstāv dažādas vietas, kur Bija dzīvojis dzejnieks, bija meklējis mājas, mājas un galu galā atkal un atkal bija jāatstāj.
- Ilgas, kas no tā izauga pēc vietas, kur ne tikai ķermenis un prāts, bet arī dvēsele jūtas kā mājās, ir bijusi pastāvīga dzejnieces pavadone viņas dzīvē.
"Jūs satraukti stāvat uz Potsdamas laukuma un domājat, ka Berlīne ir pārāk skaļa." Ar šiem vārdiem…
Ar rotaļīgu ieskatu dzejnieks, šķiet, ir pieņēmis faktu, ka šīs „ilgas pēc Citur ”acīmredzot nekad nevar aizbēgt neatkarīgi no tā, uz kuru pilsētu vai valsti var aizbēgt meklē.
